Introduction
Lai uzlabotu Dalībvalstu enerģijas gala patēriņa energoefektivitāti, 2006.gada 5.aprīlī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome apstiprināja Direktīvu 2006/32/EC par energoefektivitāti enerģijas gala patēriņā un energoefektivitātes pakalpojumiem. Direktīva ietver virkni ambiciozu mērķu, kuru sasniegšanai nepieciešama enerģētikas politikas uzlabošana un veidošana, kā arī monitoringa aktivitāšu intensificēšana mērķu sasniegšanas izvērtēšanai. Katrai dalībvalstij ir jāapstiprina vispārējais indikatīvais enerģijas ietaupījumu mērķis 9% 2016.gadā, ko paredzēts sasniegt, izmantojot energoefektivitātes pakalpojumus un citus pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai.Lai nodrošinātu Direktīvas ieviešanu, Dalībvalstīm ir jāizstrādā valsts energoefektivitātes rīcības plāni (VEERP), kuri jāiesniedz Eiropas Komisijā apstiprināšanai. VEERP satur energoefektivitātes programmu un pasākumu aprakstu, kas tiks ieviesti, lai sasniegtu indikatīvo mērķi (pirmā rīcības plāna, kas aptvēra 2008.-2016.gada periodu, iesniegšanas termiņš bija 2007.gada 30.jūnijs).
Lai varētu izvērtēt VEERP, ir nepieciešamas vienotas energoefektivitātes pasākumu monitoringa un novērtēšanas metodes. Saskaņā ar ES Direktīvu, sasniegto enerģijas ietaupījumu mērīšanā ir jāizmanto vienots aprēķinu modelis, kas paredz lejupejošo un augšupejošo aprēķina metožu kombināciju. Augšupejošā aprēķinu metode nozīmē to, ka enerģijas ietaupījums, kas sasniegts konkrēta energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma ieviešanas rezultātā, tiek mērīts kilovatstundās (kWh), džoulos (J) vai kilogramos naftas ekvivalenta (kgoe) un pieskaitīts enerģijas ietaupījumiem, kas iegūti citu konkrētu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultātā. Lejupejošā aprēķinu metode nozīmē to, ka enerģijas ietaupījumu apjoms tiek aprēķināts, kā izejas punktu izmantojot valsts vai lielākā mērogā pa sektoriem apkopotus enerģijas ietaupījuma līmeņus. Pēc tam tiek veikta ikgadējo datu korekcija, izmantojot tādus specifiskos faktorus kā grādu dienas, strukturālās izmaiņas, preču asortiments utt. Lejupejošās metodes neparedz precīzu uzskaiti detalizētā līmenī.
Projektu EMEEES (“Evaluation and Monitoring for the EU Directive on Energy End-Use Efficiency and Energy Services” – latviski “ES Direktīvas par enerģijas gala patēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem vērtēšana un uzraudzība”) līdzfinansē Eiropas Komisija Intelligent Energy Europe programmas ietvaros. Projekta ieviešanā iesaistīts 21 Eiropas partneris un to koordinē Wippertal Klimata, Vides un Enerģētikas institūts. EMEEES projekta mērķis ir palīdzēt Eiropas Komisijai izstrādāt vienotas vērtēšanas metodes. Projekts paredz izstrādāt metodes, ar kuru palīdzību var novērtēt ieviestos energoefektivitātes pasākumus ES Direktīvā (2006/32/EC) par enerģijas gala patēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem noteiktā 9% enerģijas ietaupījumu mērķa sasniegšanā. Projekta ietvaros tiek izstrādātas konkrētas metodes (augšupejošās un lejupejošās) programmu, pakalpojumu un pasākumu vērtēšanai, kā arī tiek veidotas uzraudzības shēmas visu Dalībvalstīs ieviesto pasākumu kopējās ietekmes vērtēšanai (augšupejošo un lejupejošo metožu kombinācija).
Tālākai informācijai par Direktīvas un projekta ieviešanas gaitu Latvijā lūdzam sazināties ar:
Dagnija Blumberga
Ekodoma
Noliktavas iela 3-3
Rīga, LV-1010
Latvija
dagnija@btv.lv
Documents
National Workshop
2008.gada 18. janvārī konferenču centrā "Gētes Institūts", Rīgā notika seminārs Latvijas ekspertiem un ieinteresētajām pusēm, kas ir atbildīgas par Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas gala patēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem ieviešanu un nodarbojas ar izvērtēšanas un monitoringa politikas izstrādi.
Semināru organizēja SIA Ekodoma, un tas ir viens no 14 rīkotajiem pasākumiem EMEEES projekta ietvaros dažādās Eiropas valstīs, lai atbalstītu dalībvalstis un Eiropas Komisiju, izstrādājot un īstenojot saskaņotas metodes, lai aprēķinātu un verificētu enerģijas ietaupījumus, kā norādīts Direktīva 2006/32/EK.
Seminārs sākās ar ievadu par Latvijas situāciju saistībā ar energoefektivitāti. Turpinājumā tika sniegtas prezentācijas par monitoringa metodēm Eiropā un
vērtēšanas metodēm Eiropā (enerģijas patērētāja līmenī (bottom up) un valsts līmenī (top down)), pēc kurām notika diskusijas ar dalībniekiem.
Semināra dalībniekiem tika lūgtas atsauksmes par kādu no izstrādātajām metodēm, lai izvērtētu pašu metožu galīgās versijas izstrādi. Seminārs centās novērtēt, vai piedāvātās metodes atbilst konkrētas valsts vajadzībām.
Papildus informācija par pasākumu un dalībnieku saraksts ir pieejams šajā vietnē.